Shri Mataji Nirmala Devi: biogrāfija.
Dievišķais Veidols.
Autora priekšvārds.
„Ja Dievs ir, tad kā Viņš izskatās?” Ieraudzīt Dieva veidolu – ir meklētāju dedzīgākā vēlēšanās. Bet dažreiz Dievs neatklāj Sevi. Cilvēces pieminekļu hronikās tiek runāts, ka vienreiz tas bija Mahabharatas laikmetā, kad Šrī Krišna kaujas laukā atklāja Savu Dievišķo formu princim Ardžunam. Ir teikts, ka Mozus uzklausīja Dieva baušļus, bet nevarēja saskatīt Tā neizturami spilgtajā gaismā esošo Veidolu. Pravietis Muhameds arī neredzēja Dieva veidolu, kaut gan viņam bija Dievišķās atklāsmes. Taču Dievs tik stipri mīl savus bērnus, ka savā līdzcietībā parādās cilvēku vidū bēdu stundā, ka to darīja Šrī Rāma, Šrī Krišna un Dieva Dēls Jēzus Kristus.
Šī grāmata ir par Dieva Veidolu – tā nav radīšanas vēsture un nav arī Visuvarenā Dieva apraksts, tā ir mīlestības, uzticēšanās un patiesa prieka sajūtas, dotas no Visurcaurplūstošās Dievišķās Mīlestības Enerģijas , Šrī Adi Šakti Šrī Matadži Nirmala Devi inkarnācijas, pārsūtīšana. Nav neviena mirstīgā, kurš būtu varējis spēt iepazīt viņas daudzos veidolus. Taču viss tas, ko parastam mirstīgajam tomēr ir izdevies saskatīt, bija tik aizraujošs, ka ar viņa divām acīm nepietika, lai apjaustu visus viņas parādītos brīnumus.
Es pazemīgi lūdzu viņai piedošanu par pieļautajām kļūdām un kļūmēm diezgan nepilnā apjomā atainojot tikai vienu viņas aspektu.
Kad Alberts Einšteins izkļuva caur Dievišķo likumu aizslietni, kuri nav pieejami zinātnei, viņš jutās pārsteigts. Viņš teica: „Es zinu tikai to, ka es neko nezinu, manas zināšanas ir līdzīga kā smilšu saujiņa jūras krastā”. Kā svece var atspoguļot sauli vai mirstīgais atainot Radītāja skaistumu ?! Taču mirstīgais var šo atainojumu piepildīt ar prieku un nodot šo prieku citiem.
Dotā Viņas Svētības Šrī Matadži biogrāfija ir šāds mēģinājums padalīties ar šo prieku.
Jogi Mahadžans.
Dievišķais veidols.
Viņa Svētības Šrī Matadži
Nirmala Devi biogrāfija.
No Dievišķā veidola izgāja Gars,
Un Pasaule tika radīta.
Mozus.
Citas autora grāmatas:
1.Geeta Enlightened
2.Great women of India
3.Ascent
4.Realised Saints
5.Sufi Odes to the Divine Mother
Лик Божий. Йоги Махаджан: пер. с англ. – Издательский Дом «СОБОРНА УКРАĪНА» (Киев), ИВФ «АНТАЛ» (Москва), 1995 – 112 с.
Saturs
Senie pareģojumi piepildās 7. Šaļivahāni 11. Bērnība 15. Cīņa par brīvību 17. Laulība 21. Jauniešu uzņēmumi 29. Tūkstošsziedlapiņu lotosa atvēršana 31. Sahadža-Joga 35. Izplatīšanās uz mīlestības spārniem 45. Tikšanās ar Maharadžu Gagangiri 55. Dzimusi arhitekte 57. Juridiskās cīņas 71. Lauksaimniecība 81. Dievišķā ekonomiste 85. Lielā mūzikas aizbildne 89. „Ietērpta saulē , un zem viņas kājām mēness” 93. Epilogs 99. Pielikums. Vēstule Gorbačova k-gam 101. Indijas Konstitūcija – paziņojums presei 105. Bruņinieka titula piešķiršana Č.P.Šrivastavam 107.
Foto
1 - SENIE PAREĢOJUMI PIEPILDĀS.
Senajā astroloģiskajā monogrāfijā Nadi Granth lielais viedais Brigu pareģojato, ka 1970 gadā atnāks joga. Viņš noteica šo jogu kā jaunas transformācijas sākumu cilvēka apziņā (Manvanter). Periods, kas bija pirms Kali Jūgas (Vaivastav), un pati Kali Jūga beigsies, un tad cilvēks sāks valdīt, izmantojot savas augstākās spējas – tas ir – ar sava gara palīdzību. Pēc joga nāves 1922 g. (Venkatasvami) piedzims lielais Maha Jogs. Šis Maha Jogs iemiesos sevī visas Dieva (Parabrahma) Dievišķās enerģijas, viņš būs apveltīts ar darīšanas uun ne-darīšanas Šakti (Kartrum akartrum šakti) . Aizgājušajā laikmetā patiesības meklētājiem lai sasniegtu prieku dodošo mokša stāvokli vajadzēja ķerties pie padevības (bhakti), zināšanām (džnāni), Patandžali-jogas un pie daudzām citām metodēm un disciplīnām. Tādā veidā
viņi varēja sasniegt sava svarīgā dzīves pienākuma (Itikartavji) izpildīšanas, un sekojoši, izpildīt savu, ar sirdi priekšā pateikto uzdevumu.
Agrākos laikos priekš tā, lai varētu atmodināt guļošo Kundalini un veicināt tās pacelšanos caur smalkajiem centriem , vajadzēja nodarboties ar smagu askēzi. Tagad toties, pateicoties neparastai metodikai, kuru ieviesīs Maha Jogs, meklētāji sasniegs patīkamo mokša stāvokli spontānā veidā jau savas dzīves laikā.
Foto.
Viņi varēs novērot Kundalini enerģijas pacelšanos (Budžandera komentāros marathi tas skan šādi:hitasadesi, histsa dola). Viņiem nevajadzēs atteikties no sava ķermeņa, ievērojot samadhi (ieslēgšanās alā un nomiršana tur meditācijas stāvoklī). Nevajadzēs ne atstāt savu ķermeni, ne domāt par savu piedzimšanu no jauna.
Pateicoties šai jogai realizētajai dvēselei nevajadzēs uztraukties par barību, apģērbu un pajumti. Fiziskās un psihiskās saslimšanas tiks pilnībā iznīcinātas , un tādejādi cilvēkiem vairs vairāk nevajadzēs tāda veida iestādes kā slimnīcas. Viņiem būs spējas attīstīt savu smalko ķermeni un citas enerģijas... Katru no šiem pareģojumiem savā dzīvē piepilda Šrī Matadži Nirmala Devi, pateicoties savas darbības sasniegtajiem rezultātiem. Kristus arī teica : „Un Es lūgšu Tēvu, un tiks dots jums cits Mierinātājs, viņš paliks kopā ar jums mūžīgi”. Un vēl: „Es sūtīšu jums Padomdevēju, Mierinātāju un Atbrīvotāju – Svētais Gars jums visu iemācīs”. Šrī Matadži Nirmala Devi dzīve apliecina šo Kristus apsolījumu izpildīšanu.
Foto.
2 – ŠAĻIVAHĀNI.
Šaļīvahānu laikmets Maharaštras (Tagad Indijas štats) senajā vēsturē ir unikāls ar to, ka viņu valdīšana ilga neparasti daudz – četrus gadsimtus: no 230.g. pmē līdz mūsu ēras 230.g. Viņi bija lieli mākslas, literatūras, arhitektūras un skulptūras mecenāti, veicināja tirdzniecības attīstību, piesaistot tirgotājus pat no tādām tālām pilsētām kā Roma, Šaļivahāni vadīja dievbijīgu un dharmisku dzīvi.
To kareivīgais gars izpaudās pēctečos arī sievietēs. Lūk neliels piemērs: pēc vīra nāves par atraitni palikusī princese , brīdināta par to, ka pār viņas mazajiem bērniem ir savilkušās briesmas, saņēma dūšu un pusnaktī aizbēga no mājas, pārpeldot pār upi Nangroan Šigve kopā ar bērniem. Parsad Rao Salve bija šīs brīnumainās mātes ievērojams dēls. Viņa to audzināja pašās labākajās tradīcijās un izveidoja no viņa liedzcietīgu un dinamisku personību. Viņš kļuva par veiksmīgu advokātu, pilnībā pārvaldīja četrpadsmit valodas , labi orientējās dažādos mākslas veidos, literatūrā un zinātnē. Viņš pārtulkoja Korānu uz hindi, bija izcils cīnītājs par brīvību, bet turpmāk kļuva par vienīgo kristieti Centrālās likumdošanas sapulces biedru sastāvā.
1920.g. viņš salaulājās ar augsti izglītotu sievieti vārdā Kornēlija no Džadav dzimtas , kura kļuva slavena pēc Džimabai – maharadžas Šivadži mātes. Kad Kornēlija piedzima, viņas tēvam bija vīzija, ka ka viņa iznēsās divus varenus bērnus un viņš to nosauca par Kornēliju – divu franču revolucionāru mātes vārdā.
Foto.
Foto. Šaļivahāni dzīvoja Nagpurā raibumraibā bungalo , kurš saglabāja sevī labdabīgas triju paaudžu ierašanās un aiziešanas pēdas. To līdz aumaļām piepildīja tikko sākušie staigāt bērniņi un māsīcas, brālēni, kuri atbrauca uz mācībām no mazajām pilsētām. Vienmēr tika uzturēta atsevišķa istaba radiniekiem un draugiem. Bija liela iegrožota teritorija , kurā atradās badmintona korts un augļu dārzs.
Labvēlīgajā 1923. gadā, 21. martā , pusdienlaikā, Čindvarā (Centrālā Indija) piedzima Šrī Matadži. Paskatoties ar bijību uz smejošos un smaidošo zīdaini, vecāmāte iesaucās: „Viņa ir niškalanka”, tas ir bez nevienas nepilnības.
Par cik Niškalanka – ir vīrieša vārds, meitenīti nodēvēja par „Nirmala”, kas nozīmē „neaptraipītā”.
Lieldienu pirmdienā, valdot lielam priekam, šo brīnumaino bērnu nokristīja. Atpakaļceļā mājās kučieris pazaudēja vadību pār zirgiem, kuri, izbijušies kaut ko, tik strauji devās atpakaļ, ka visa ekipāža izjuka. Visi ļoti uztraucās par zīdainīša dzīvību. Zem ekipāžas atlūzām atrada neskartus zīdainīti un divas tuklas freilenes, turklāt kā vienmēr , smejošus.
Viņa iemiesojās ļoti kritiskā brīdī. Pasaule vēl trīcēja no Pirmā pasaules kara sekām, bet debesīs jau iezīmējās Otrā pasaules kara pelēkie mākoņi. Asarās bija Māte-Indija, kura atradās zem britu tirānijas. Viņas piedzimšanai vajadzēja apzīmēt jaunu laikmetu Mātes-Indijas cīņā par brīvību. Viņas inkarnācija bija pati nozīmīgākā cilvēces evolūcijas vēsturē kopš Ādama un Ievas radīšanas laikiem.
Foto.
3 – BĒRNĪBA.
Nirmalas bērnība bija ļoti laimīga. Viņa bija visu mīlule. Visi dzīvnieki un putni bija viņas draugi. Dažreiz Viņa sabiedēja mājas kalpus – pat čūskas atlīda viņai uz rokām, lai Viņa tās paglāstītu. Citā reizē viņu varēja novērot vienu kādā nebūt attālākā mājas kaktiņā , iegremdējušos meditācijā, un tad viņas seja likās apstarota ar iekšēju gaismu. Lielāko daļu laika viņa jutās enerģijas pārpildīta, un tad Viņa iedvesmoja savus rotaļu biedrus veidot izrādes, izpildīt dejas un dziesmas. Kad viņa septiņu gadu vecumā izpildīja Šrī Krišna lomu, milzīgs pūlis līksmoj apar viņas aktierspēles daiļumu un dzīvīgumu. Viņas graciozajā spēles manierē bija jūtama spontāna un pilnīga saplūšana ar dievībām. Agrā bērnībā viņā atklājās izsmalcināts jūtīgums pret mūziku un citiem mākslas veidiem. Viņa mīlēja visu, kas ir autentisks un dabīgs. Uz skolu Viņa devās kājām , lai sajustu Zemi. Viņas tēvs teica, smejoties, jaunajam šoferim: „Manu meitu var viegli pazīt – tā ir meitene, kura nes savus apavus rokās”.
Brīvdienās jaunā Nirmala devās uz Mahatmas Gandija Ašramu. Mahatma Gandijs viņu iesauca par Nepali, sakarā ar viņas pusindiskajiem, pusmongoliskajiem sejas vaibstiem. Viņa piedalijās visos ašramā notiekošajos pasākumos. No viņas pastāvīgi plūda starojums, un tikai viņas klātbūtne vien iedvesmoja Mahatmu. Vairākums no viņa tēmām, kā tās, kuras ietvēra sevī sabalansētu ražošanu, sociālo dharmu (morāles normas), vienkāršību, visu reliģiju apvienošanos,- bija Sahadža-kultūras priekšvēstneši.
Gandidži piekrita Sahadža-Jogas principiem, kuri ietvēra nosacījumu, ka visu reliģiju būtībai ir jāapvienojās lai likvidētu mākslīgi radītās robežas starp reliģijām. Viņš uztvēra Sahadža-Jogu kā risinājumu un teica, ka Indijā tā varēs izplatīties tikai tad, kad Indija iegūs brīvību.
„Kad es piedzimu, visapkārt bija tumsība. Es domāju, kā man par to visu pastāstīt cilvēkiem un kā iedot tiem pašrealizāciju. Pēc tam es sajutu, ka man viņi ir jāatmodina masveidā, lielās grupās. Es redzēju cilvēku čakras, to pārvietošanās un kombinācijas. Es tāpat sajutu, ka ja viņi sapulcēsies kopā, tad saņems savu realizāciju”.
„Gandidži bija ļoti stingrs – kā viņš piespieda visiem celties četros no rītus, iet vannoties, atnākt uz pudžu !.. Taču viņš atšķīrās ar to, ka vienmēr darīja to, par ko runāja, - viņam nebija liekulības. Viņš arī dusmojās uz tiem, kuri nepieklājīgi uzvedās, un es tad lēju uz viņu aukstu ūdeni. Es biju maza meitene, un viņš to saprotoši uztvēra un bija tādi brīži, kad viņš jautāja man: „kā tev izdodās tik mierīgi reaģēt uz šādām lietām?” Es atbildēju: „Tā ir problēmas atrisināšana. Reaģēšana – nav tas ceļš, ar kura palīdzību mēs to varam atrisināt. Pati piedošana atrisina problēmu”.
Komentāri