Sahadža-Joga. Shri Krishna Puja Itālija, Cabella 1995. gada 20. augusts
***********************************************************
Šodien mēs paklanīsimies Shri Radha Krishna (Dievības - sievišķais, vīrišķais aspekts kopā, piezīme). Dvēselei ir ļoti priecīgs, jautrs noskaņojums, jo Shri Krishna ieradās uz šo Zemi tajos laikos, kad cilvēki sāka pārmērīgi nopietni attiekties pret reliģiju un garīgumu. Šāds fakts padarīja visus reliģiskos sasniegumus par diezgan nepriecīgiem, drūmiem. Cilvēki palika par pārmērīgi nopietniem. Pie tam, viņu uzmanība novirzijās uz kaut kādu drāmu, kas radīja atsvešinātību no sabiedrības. Viņi kļuva par individuālistiem un par ļoti noslēpumainiem. Par tādiem kļuva arī viņu bērni (ģenētika - piezīme), jo starp tiem, kuri piekopa Reliģiju un meklēja Patiesību , parādijās kādas bailes. Ģimene spēlē ļoti lielu lomu tajā, kā tiek ietekmēta topošā personība. Bērni saņēma baiļu sajūtu no saviem vecākiem, bet vēlāk šo sajūtu mantoja jau viņu bērni un mazbērni. Divu tūkstošgadu laikā, kopš Shri Rama aiziešanas (no Zemes dzīves), visa (garīguma) meklēšana tika apveltīta ar savdabīgu kādu noslēpumainību, un cilvēki nestāstīja cits citam, ko viņi ir atraduši (šajā ceļā). Viņi to nestāstīja pat saviem radiniekiem, ko viņi meklēja un ko viņi gribēja sasniegt. Šī noslēpumainība noveda viņus strupceļā. Parādijās liels daudzums viltus guru un arī ļoti daudz kļūdainu virzienu (garīgumā). Taču stāvoklis nebija tik slikts. Tomēr šī atsvešinātība padarīja sabiedrību par ļoti spēcīgi sašķeltu. Pat ģimenēs nebija vienotības, tēvs nerunāja ar savu dēlu, nerunāja ar savu sievu, arī māte varēja nerunāt ar saviem bērniem. Indija cilvēki sevišķi stingri sekoja Dharma (garīgi likumi, dieva likumi, baušļi). Taču pie šīs stingrības viņi tik spēcīgi aizgāja uz labo pusi (labais enerģētiskais kanāls, tās disbalanss), ka vairs nespēja lasīt Gītu (domāta Bhagavadgīta) starp rindām (saprast , izprast alegorisko tekstu svētajos rakstos). Veicot sprediķošanu par Karma-Joga, Shri Krishna pavēstīja to, ka darbībai ir jākļūst par bezdarbību , a-karmu. Viņš pateica, ka viss (darītais) ir jānoliek pie viņa lotosveida kāju pēdām. Tomēr kas tāds nekad netika darīts, jo kamēr vien jūs nesaņemjiet savu pašrealizāciju (kundalini garīgās enerģijas pamodinašana sahadža-jogā, atklāja Shri Mataji 1970.gadā šo metodiku, par ko 2x nominēta Nobela prēmijai). Jūs vienmēr domājiet, ka tas esiet jūs, kurš dariet kaut ko, sasniedziet kaut ko. Uzskatot sevi par darītāju, jūs, kā tas dažreiz gadās - sāciet apspiest citus, valdīt pār citiem... Ir arī cita cilvēku kategorija, kuri domā, ka : "Mani apspiež, es ciešu lielu sarūgtinājumu, pārciešu nepatikšanas" (kreisā enerģētiskā kanāla disbalanss, letarģija, depresija). Tā kā izveidojās divu veidu, tipāžu cilveki, vieni, kuri ir ļoti agresīvi, otri kuri visu laiku raud, lej asaras. Tā notikās lietas, pirms Shri Krishnas iemiesošanās Zemes virsū, līdz viņš atnāca, ieradās. Tapēc Krišna sāka runāt par sahadža-joga kvalitātēm. Viņš pateica, ka sahadža jogs ir līdzsvarots cilvēks, viņam gan laime gan nelaime neko nenozīmē, lai arī ko viņš nedarītu, viņš uzskata, ka to dara Dievs, Visaugstākais. Jums ir jābūt sahadža jogam, lai izmainītu šādu attieksmi. Kaut arī viņš noraksturoja sahadža jogus, tolaik sahadža jogu nebija. Vairākums cilvēku tad bija pārmērīgi askētiski. Meklējot patiesību, viņi brauca uz Himalajiem, izpildija visu, kas tika ieteikts Gītā.
Rezultātā parādijās kas cits - bhakti kults. Esot šajā kultā, kad viņi apgrozijās kolektīvā, viņi padomāja :"Mums vajag būt Shri Rama bhakti". Pie tam esot ar šo bhakti, viņi vienalga palika ļoti noslēpumaini. Viņi nevienam nestāstīja, ar ko nodarbojās. Taču ieradās Shri Krishna un sāka sāka pamazam runāt par bhakti. Viņš teica: "Jums ir jābūt bhakti", tas ir - pilnīga padevība Dievam, ananja. tas nozīmē to, ka jūs esiet ne cits cilvēks, bet to ka jūs kļūstiet vienots ar viņu. Tas bija tas, kas tolaik cilvēkiem nebija, tapec viņa nosprieda, ka ananja nozīmē "pilnīgs, nekļūdains, izejošs no sirds". Tā arī Shri Krishna netika saprasts no šiem cilvēkiem un viņi novirzijās uz citu galējību. Pie šīs ananja bhakti - Bengālijā sākās jauns vilnis - cilvēki skraidelēja pa ielām, skandinot "Hare Rama, Hare Krishna" , un nodarbojās ar visādām iespējamajām lietām, nesaprotot to, ko Shri Krishna stāstīja par bhakti. Pēc viņa domām - bhakti bez savienības (saiknes ar Dievu) - tas nav bhakti. Tapēc daži no viņiem iegāja strupceļā, praktizējot bhakti, kas nekādā veidā nav vērsts uz augšupeju un evolūciju.
Šādā stāvoklī parādijās daudz svētie. Viņi nezināja, ko stāstīt cilvēkiem, tapēc ka viņiem nevarēja iedot cilvēkiem realizāciju. Tapēc viņu teica šādi : "Jums ir jāpiesauc Dievs, jums ir jāpiesauc Shri Rama, Shri Krishna un citu Inkarnāciju vārdi. Īpaši Maharaštrā bija daudz svēto, kuri runāja :"Mēģiniet piesaukt Dieva vārdu". Taču tas nenozīmēja, ka jūs visu laiku dariet visu ko jums gribās, un sakiet :"Es piesaucu Dievu". Svētie arī cieta neveiksmi, tāpēc ka viņi tā arī nesaprata, kādi bija šie cilvēki, ar kuriem viņiem bija darīšana. Svētajiem arī sāka uzmācīgi traucēt visādi mācītāji un cilvēki. Bija divu tipu svētie, pie viena tipa pieder tādi, kuri runāja par Viraha (atgrūšanās no Dieva). Pie tiem piederēja pat Rabindranats Tagore. Bet pēc tam viņi sāka runāties par tikšanos ar ar Dievu. Par to runāja cita tipa svētie, kuri ir īsti svētie. Taču tikai neliela daļa cilvēku pa īstam izrādīja interesei un vēlēšanos kā arī centās satikties ar Dievu, kaut arī viņi runāja :"Mēs cienām to, ticam tam, ticam Shri Krishnam". Viņu brauca uz pilsētu, kura saucās Pandapūra, Maharaštrā. Lai uz kādu vietu jūs nedotos, jūs visur atradīsiet atgādinājumus par Shri Krishnu, īpaši jau Gudžaratā, tapēc ka Shri Krishna tur valdīja. Tāpēc viņi visi ticēja Shri Krishnam , tomēr tas, dēļ kā viņš ieradās, bija aizmirsts. Viņš runāja par realizāciju, runāja par savienību, saikni ar Dievišķo, Taču cilvēki nebija spēcīgi lasīt visus viņa sprediķus, svētrunas, starp rindām, izprast alegorijas un tamdēļ sāka rīkoties pa savam. Mūsu vēsturē ir drausmīgas lietas, kuras tika paveiktas Shri Krishnas vārdā, ne tikai "Hare Rama, Hare Krishna".
Mums ir baznīca Shri Natži, kurš ir veidots par godu Dievībai, kura dod spēcīgas vibrācijas - Shri Krishna. Kad Shri Krishna aizbēga no kaujas lauka (Rančordas), viņš to darīja jo vēlējās apmānīt un nogalināt vienu nezvēru. Šis stāvoklis - Rančordas - nospēlēja lielu lomu - kā viņš apspēlēja šo nezvēru un kā viņš spēja to iemānīt alā, kurā gulēja kāds svētais, kuram bija iedotas sava veida spējas - ar savu trešo aci nogalināt jebkuru, kurš viņu pamodinās no miega. Shri Krishna izmantoja šo viltību, viņš iebēga šajā alā un uzmeta guļošajam svētajam virsū savu šalli. Pa pēdām viņam iebēga alā nezvērs, kas arī aizbēga no kaujas lauka. Viņš pateica :"ā, tagad tu esi noguris un guli šeit" - un pavilka šalli. Svētais uzreiz atmodās un sadedzināja šo nezvēru, dēmonu. Lūk tādā veidā Shri Krishna nogalināja šo sātanu.
Shri Krishna dzīves veids ļoti atšķīrās no Shri Rama dzīves veida. Rama bija no tiem, kuri piekrīt visiem. Viņš devās izsūtijumā, kurā pavadīja 14 gadus. Pēc tam viņš devās meklēt savu laulāto draudzeni. Un viņa bērni arī ne pārāk cienīja viņu. Shri Krishna dzīve ir pavisam savādāka. Pirmām kārtām viņš centās uzzināt, kādi ir cilvēki, - uzzināja, ka tie ir ļoti viltīgi un ja viņiem pastāstīt par Dievu, viņi nekad to nepieņems. Viņš izmantoja viltību, pamācot, ka vajag nest savu karmu tādā veidā, ka darbība kļūst par bezdarbību, bet tas praktiski nav izpildāms. Vēl viņš stāstīja, ka jūsu uzticībai jābūt ananja tas ir - jums ir jābūt savienotiem (ar Dievu). Šos divus noteikumus neviens nespēja ievērot, izpildīt. Tā kā cilvēki visu laiku pie tā centīsies piestrādāt, bet Sahadža-Jogas laikos atklāsies, ka viņi nav neko sasnieguši, kaut arī izpildījuši visu to, par ko stāstīja Shri Krishna. Viņa dzīves veids bija atšķirīgs no Ramas dzīves veida. Kad viņš bija pavisam mazs bērns, viņš centās dažādos veidos nogalināt visus briesmoņus kuri ielauzās Gokulā. Viņš nogalināja Putanu, briesmīgu sievieti, dēmonu, kad ēda no viņas krūts. Viņa gribēja viņu ievest pazušanā, nogalinot ar saindētu pienu. Tas parāda to, ka viņš centās pirmām kārtām aktīvi uzbrukt visiem negatīvajiem spēkiem, kuri tajā laikā darbojās, ko Shri Rama nedarīja. Rama padevās visiem. Pēc tam viņš nogalināja Ravanu, taču bērnībā viņš bija mīlīgs bērniņš, par ko apliecina daudzi apraksti. Tad kad Shri Krishnas kredo bija jau no pašas bērnības veikt cik vien iespējams lielas darbības pret negatīvismu, un viņš arī nogalināja ļoti daudz dēmonus, līdz Kamsas nogalināšanai. Tā kā pirmajā plānā viņam bija visu šo cilvēku nogalināšana, jo tie bija ļoti agresīvi, sūca nost enerģiju no cilvēkiem, un tiem bija savas varenības mānija, viņi uzskatīja, ka tiem nav nekādu ierobežojumu. Viņš nogalināja viņu ego, nogalināja ļoti daudzus no viņiem. Un vēlāk viņš palīdzēja Pandaviem atjaunot taisnīgumu, palīdzēja patiesiem cilvēkiem, tādiem kuri stāv par taisnīgumu. Tomēr viņš nevarēja tiem iedot realizāciju. Viņš viņus noveda līdz tādam izpratnes posmam, ka viemēr svin uzvaru Patiesība, vai arī var teikt Satjameva Džajatē . Tas notika tajā laikā, kad bija ļoti svarīgi parādīt to, ka negatīvie spēki nevar ņemt virsroku, parādīt, cik tie ir bezjēdzīgi, parādīt visiem, kā tie darbojās, kā tie valda. Visi viņus baidījās, taču viņi visi tika iznīcināti. Vajadzēja parādīt, ka viņš var iznīcināt visus šos negatīvos spēkus. Tas bija viens no viņa darbošanās piemēriem, kurš mūsdienu laikos arī ir ļoti noderīgs.
Mūsdienās Amerikā, kā jūs to paši novērojiet, - atrodās ļoti daudz tur ieradušies negatīvie spēki. Viņi izpaužās dažādos veidos. Ārēji viņi nav līdzīgi briesmoņiem. Taču pēc sava rakstura viņi - ir briesmoņi. Shri Krishna sludināja kopīgumu caur Ra un Lilu un ko tamlīdzīgu. Pieminēšanas vērts ir arī tas, ka viņš iedvesmoja cilvēkus uz kopīgām dejām, uz kopīgām spēlēm, lai viņi būtu jautri un zinātu, ka viņi ir tikai novērotāji no malas, bet ne savas reliģijas vai savas meditācijas vergi, un ka sekojoši - viņiem jābūt priecīgiem un jautriem. Pēc tam viņš ieviesa Holi svētkus, kā arī daudzus citus jaunievedumus, kā piemēram Raksha Bandans. Visu šo viņš ieviesa, jo uzskatīja, ka tā sabiedrība attīrīsies un cilvēkiem būs daudz iespējas priecāties un baudīt. Viņš ieviesa baudas jēdzienu cilvēku dzīvēs , vienkārši tamdēļ, lai tos drusku pazobotu un pamudinātu vērsties pie tā, kas ir vislielākā bauda (DIEVS ?!). Viņa baudīšana - tā ir Gara baudīšana, tīra baudīšana. Visas šīs lietas atspoguļojās šodienas Amerikas dzīvē, taču izkropļotā veidolā. Baudas sajūta tur ir pilnīgi izkropļota, jo tā ir pašiznīcinoša. Viss, ko viņi pieņemj un ievieš, ir pašiznīcinošs. Lai ko arī viņiem neteiktu, viņi saka : "Kas tur slikts" . Kāpēc visie šie guru tur gūst milzu panākumus ? Tāpēc, ka viņi uzpūš amerikāņiem ego, sakot ka :"Aizliegumu nav. Jūs variet darīt visu ko vēlaties, kamēr vien jūs mums dodiet naudu". Un tas viņus apmierināja, un viņi sāka nodarboties ar visām tām lietām, nodoties izvirtībai, kā Radžnišs (Ošo , diemžēl arī Latvijā populārs šis dēmons un viņa sekotāji, piezīme). Viņš ieradās Amerikā, un kā viņu cilvēki iemīlēja...! Viņš izveidoja Radžnišnagram , to un šo, piedaloties tajā visā tūkstošiem cilvēku. Taču pēc tam ar viņu atkal padarbojās Shri Krishna enerģijas un viņš tika sakauts (tika deportēts no ASV, un ļoti daudzas valstis iekļāva persona non grata sarakstā). Visur kur var novērot ļoti daudz šāda veida guru. Viņi visi tika sakauti ar Shri Krishnas enerģiju palīdzību, jo viņam ir pazīstami visi šie viltīgie triki. Viņš zina, kā tos apmuļķot. Tikai iedomājieties - šis Radžniš Ošo bija ļoti varens, un viņam ienāca galvā doma, ka viņš var kļūt par šīs apkaimes īpašnieku un nodarboties ar spiegošanas darbību. Taču tam pienāca gals. Ir vajadzīgs zināt, ko esam arī mēs sasnieguši. Pēc tam bija vēl viens, 60-mit gadīgais Gupta. Viņu ir tik daudz. Visi viņi viens pēc otra tika iznīcināti. Tā darbojās Shri Krishna enerģijas, tāpēc ka jau no paša sākuma tas bija viņa darbošanās stils, tas ir nogalināt visus tos, kuri bija negatīvi. Amerikā, man domājams, izņemot vienu vai divus, viņi visi ir iznīcināti. Un esmu pārliecināta, kā tiks izbeigts ar vēl vienu večuku reizi par reizēm. Jūs redzēsiet, ka šo negatīvo spēku iedarbība beigsies.
Visa notiekošā rezultātā ļaudis zaudēja ticību un tagad nevienam netic vairs. Viņi domā:" Šie cilvēki tā apmānija mūs, savāca mūsu naudu, mums nav vairāk naudas bērnu skološanai, mēs pārdevām savas mājas". Visas šīs lietas šokēja viņus un viņi nolēma, ka nekad vairs neielaidīsies nekādās darīšanās ar guru, kuri ierodās no Indijas. Tas kaut kādā veidā nodarīja arī mums postu. Visi viņi gribēja izveidot absurdu, dīvainu organizāciju. Mēs neesam nenormāli, mēs esam ļoti normāli cilvēki. Mēs neveidojam nekādu absurdu reliģiju vai absurdu ticēšanu tai, vai kādu absurdu meditāciju, kā piemēram lidojumi pa gaisu un kas tamlīdzīgs (domāta TM meditācija, vēl viena dēmona radīta). Amerikāņi nav sasnieguši pienācīgu briedumu, lai spētu atšķirt šīs lietas, jo savādāk viņus nebūtu šie guru pievīluši. Tādejādi tagad, no vienas puses mums ir cilvēki, uz kuriem ļoti spēcīgi iedarbojās šādi guru, no citas puses - cilvēki, kuri domā, ka man Shri Mataji ir jābūt kā vienai no viņiem. Un pie tam, cilvēki ir ārkārtīgi naivi, nepieauguši. Viņi ir kā bērni (No KOB Koncepcijas - ASV veidots kā projekts, un iznīcināta ASV pamattauta, kuras egregors glabā kolektīvo atmiņu, tapēc ASV iedzīvotāji ir kā bērni savā attīstības pakāpē, bībeles projekta sekas). Daudzi amerikāņi paši teica man, ka viņi ir kā bērni, ka viņus normalizēt var tikai mātes mīlestība (1/2 lekcijas).
Kas ir sakarā ar mani, tad man ir jāsaka, ka Amerika bija pirmā valsts, kuru es apmeklēju 1971.gadā.
Turpinājums sekos...
Komentāri